naudasLai objekts kļūtu par oficiālu maksāšanas līdzekli, tam ir jāatbilst dažādām īpašībām. Agrāk, pašos tirgošanās pirmsākumos, kā nauda tika izmantoti gliemežvāki, taču pārsvarā kā nauda kalpo dažādi vērtīgi priekšmeti, galvenokārt, dārgmetāli, gliemežvāki, lopi vai arī mākslīgā nauda, ko mūsdienās pazīstam kā banknotes. Kad 7. gadsimtā pirms mūsu ēras ieviesa monētas, tirgošanās kļuva ievērojami vieglāka, jo par pirkumu varēja norēķināties ar monētām pēc skaita, nevis svara.

Obligātās naudas īpašības. Lai kaut kas oficiāli tiktu atzīts par naudu, tam jāpiemīt konkrētām īpašībām.

  • Tam jābūt standarta maksājumu līdzeklim;
  • Jāvar noteikt preču vērtību un līdz ar to arī cenu;
  • Naudai ir jābūt atpazīstamai, lai to varētu izmantot kā maksāšanas līdzekli, kā arī tai ir jābūt vienotai;
  • Vēl būtiska īpašība ir tā, ka tam ir jābūt kā vērtību uzkrāšanas līdzeklim.

Vēlamās naudas īpašības

Līdzās obligātajām īpašībām, kurām jāatbilst priekšmetam, lai tas tiktu skatīts par naudu, ir arī vēlamās īpašības, kas nav obligātas, taču vēlamas.

  • Naudai ir jābūt ar stabilu vērtību;
  • Tā nedrīkst bojāties, respektīvi, tai ir jābūt izturīgai;
  • Lai nodrošinātu cenu stabilitāti, tai ir jābūt ierobežotā daudzumā;
  • Tai ir jābūt viegli dalāmai;
  • To var viegli apmainīt pret citu tādas pašas vērtības naudas zīmi;
  • Tai ir jābūt grūti viltojamai.

Naudas īpašības ir tās, kas valūtu padara gan par valsts nacionālo simbolu, gan kā maksāšanas, uzkrāšanas un izmantošanas līdzekli. Ja naudai nebūtu noteiktu obligātu un vēlamu īpašību, tad joprojām kā maksāšanas līdzekli varētu izmantot jebko, kam ir kāda vērtība attiecībā pret kāroto preci. Šādu maksāšanas veidu sauc par barteri un tas nav aizliegts, taču oficiāli tā neskaitās maksāšanas sistēma.